2026. gada 30. martā biedrība “Dzīves prasmju skola NARA” nosūtīja Iekšlietu ministrijai atklātu vēstuli–iesniegumu par sadarbībā balstītu risinājumu Saldus Kultūras nama un Katastrofu pārvaldības centra jautājumā.

Šī vēstule tapusi ar vienkāršu un godīgu mērķi — parādīt, ka Saldus sabiedrība iestājas gan par drošību, gan par kultūru.

Publiskajā telpā ilgstoši ir izplatīts maldinošs priekšstats, ka cilvēki, kuri aizstāv esošo Saldus Kultūras namu Brīvības ielā 16, it kā iestājas pret katastrofu pārvaldības centra izveidi vai pret valsts drošību. Tas neatspoguļo patiesību.

Mūsu nostāja jau kopš 2023. gada ir bijusi skaidra:
Saldum ir vajadzīgs Katastrofu pārvaldības centrs.
Un vienlaikus —
Saldum ir vajadzīgs arī Kultūras nams.

Tieši tādēļ šajā vēstulē Iekšlietu ministrijai piedāvājam trīs alternatīvas vietas, kuras, mūsu ieskatā, būtu saimnieciski, loģistiski un pilsētvides ziņā piemērotākas Katastrofu pārvaldības centra būvniecībai nekā esošā Kultūras nama vieta.

Mēs šo vēstuli publicējam atklāti, jo ticam, ka sabiedrībai ir tiesības redzēt ne tikai problēmu, bet arī risinājumu.

Zemāk publicējam pilnu iesnieguma tekstu.

Iesniedzējs: Dzīves prasmju skola NARA
Reģ.nr. 40008315308
Valdes loceklis Jānis Ozoliņš
Adrese Nākotnes iela 2 - 25, Saldus, LV-3801
E-pasts janis@nara.im
Tālrunis 22848264

Adresāts:     Iekšlietu ministrijai

Valsts sekretāram Dimitrijam Trofimovam
Čiekurkalna 1. līnija 1 k-2, Rīga, LV-1026

30.03.2026            Nr. 260330/01

Atbildot uz Jūsu vēstuli no 21.01.2026          Nr.1-35/25/26

Godātais Trofimova kungs!

Paldies par Jūsu 2026. gada 21. janvāra atbildi Nr. 1-35/25/26 un tajā sniegto skaidrojumu saistībā ar Saldus pilsētā iecerēto katastrofu pārvaldības centra izveidi.

Es, Jānis Ozoliņš, Saldus novada iedzīvotājs un biedrības “Dzīves prasmju skola NARA” valdes loceklis, rīkojoties saskaņā ar daudzu Saldus iedzīvotāju un pilsētas viesu skaidri pausto gribu, esmu sagatavojis un elektroniski parakstījis šo atklāto vēstuli–iesniegumu. Tā ir vērsta uz mūsu kopīgās kultūras telpas, Saldus kultūras nama, saglabāšanu un vienlaikus uz atbildīgu, saimniecisku un valstiski stiprinošu risinājumu katastrofu pārvaldības centra izveidei Saldū.

Ar šo vēlamies skaidri apliecināt mūsu pozīciju: mēs iestājamies par valsts drošības stiprināšanu un atbalstām katastrofu pārvaldības centra izveidi Saldū. Vienlaikus mēs iestājamies arī par Saldus kultūras nama saglabāšanu sabiedrības vajadzībām un nākamajām paaudzēm. Mūsu ieskatā šie abi virzieni viens otru papildina, un ar rūpīgu, saimniecisku un uz sadarbību vērstu pieeju tie ir īstenojami vienlaicīgi.

Vēlamies īpaši uzsvērt, ka sabiedrībā izplatītais priekšstats, ka Saldus kultūras nama aizstāvji iestājas pret katastrofu pārvaldības centru vai valsts drošību, nav mūsu nostājas faktisks atspoguļojums. Jau kopš 2023. gada esam pauduši atbalstu drošības infrastruktūras attīstībai Saldū. Mūsu aicinājums ir vērsts uz vietas izvērtējumu un tādu risinājumu, kur valsts drošības intereses tiek stiprinātas vienlaikus ar kultūras telpas saglabāšanu un attīstību.

Jūsu vēstulē kultūras telpas jautājums un katastrofu pārvaldības centra izbūves jautājums ir nošķirts kā divi atsevišķi skatāmi jautājumi. Mūsu ieskatā tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo runa ir par vienu pilsētvides attīstības lēmumu, kas vienlaikus ietekmē sabiedrisko drošību, kultūras vidi un iedzīvotāju uzticēšanos publiskās pārvaldības procesam. Jūsu atbildē ir norādīts, ka Iekšlietu ministrija kultūras telpas vēlmi un katastrofu pārvaldības centra izveidi skata atsevišķi, savukārt mēs aicinām paraudzīties uz šo situāciju kā uz vienotu publiskas telpas un ilgtermiņa attīstības jautājumu.

Tieši tādēļ piedāvājam sadarbībā balstītu risinājuma ceļu — atkārtoti izvērtēt trīs alternatīvas vietas, kas, pēc mūsu ieskata, ir piemērotas katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Saldū un vienlaikus ļautu saglabāt Saldus kultūras nama vietu kultūras funkcijai. Katrai alternatīvai pievienojam arī attālumu no esošā Saldus Ugunsdzēsēju depo Skrundas ielā 28. Kartē šīs vietas redzamas zīmējumā zemāk un 1. pielikumā.

Alternatīva 1 — pie P106 Novadnieku apļa
Kadastra numurs: 84720030052
Pašvaldībai piekritīgā zeme: aptuveni 2,1 ha

Google koordinātes un kartes saite 56°38'57.6"N 22°28'11.7"E

Attālums 1.8 km


Alternatīva 2 — Alejas iela 9A, pie A9 un P108 apļa
Kadastra numurs: 84010020238
Saldus novada pašvaldības nekustamais īpašums: aptuveni 5,7 ha

Google koordinātes un kartes saite 56°40'47.6"N 22°28'47.6"E

Attālums 3.3 km

Alternatīva 3 — pie Saldus slimnīcas
Kadastra numurs: 84860020566
Saldus novada pašvaldības nekustamais īpašums: aptuveni 17,9 ha

Google koordinātes un karte saite 56°40'35.6"N 22°29'43.5"E

Attālums 2.5 km

Šo alternatīvo vietu priekšrocības, salīdzinājumā ar Brīvības ielu 16, mūsu ieskatā ir būtiskas.

Pirmkārt, tās atrodas stratēģiski pateicīgākā novietojumā attiecībā pret galvenajiem autoceļiem, kas katastrofu pārvaldības centra darbībai ir īpaši svarīgi. Sevišķi ērta piekļuve ir vietām pie Novadnieku apļa un pie Liepājas–Kuldīgas šoseju mezgla.

Īpaši izceļama ir pirmā alternatīva pie Novadnieku apļa, kas nodrošina ātru izbraukšanu Saldus novada ziemeļu virzienā. Tā kā novada teritorija telpiski izteikti virzās šajā ass virzienā, šī atrašanās vieta var būt būtisks ieguvums operatīvās reaģēšanas ātrumam izsaukumos Saldus novada ziemeļu daļā.

Otrkārt, šīs teritorijas ir līdzenākas un būvniecībai gatavākas, līdz ar to prasītos mazāks zemes piebēršanas apjoms. Tas varētu mazināt gan projekta izmaksas, gan būvniecības laiku.

Treškārt, šīs vietas atrodas ārpus Saldus klusās dzīvojamās teritorijas, līdz ar to tās saudzīgāk iekļautos pilsētvidē, kur šobrīd koncentrējas dzīvojamā apbūve, izglītības vide un kultūras telpa.

Ceturtkārt, šāds risinājums dotu dubultu sabiedrisku ieguvumu: Saldus novads un Saldus iegūtu valstiski svarīgu drošības infrastruktūru piemērotā vietā, un vienlaikus tiktu saglabāta iespēja attīstīt kultūras funkciju vietā, kas vēsturiski un simboliski ar to jau ir saistīta.

Piektkārt, no ainaviskā un pilsētbūvnieciskā skatpunkta Saldus kultūras nams atrodas Cieceres upes ielejas telpā kā vizuāli nozīmīgs orientieris un publiskās telpas mezgls. Ainavu arhitekta Gunta Kalniņa profesionālajā vērtējumā šīs funkcijas aizstāšana ar operatīvās reaģēšanas infrastruktūru šajā ainaviskajā centrā radītu funkcionālu un simbolisku disonansi, vājinātu telpisko nepārtrauktību un mazinātu jau izveidojušos sabiedrisko funkciju kopumu. Plašāks šī aspekta skaidrojums pievienots Pielikumā Nr. 1.  Papildu piekļuve tiešsaistē www.nara.im/lat/saldus-kulturas-nams-no-ainaviska-skatpunkta

Ņemot vērā minēto, aicinām Iekšlietu ministriju sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru un Saldus novada pašvaldību izvērtēt minētās alternatīvās vietas pēc vienotiem, objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem — satiksmes piekļuve, būvniecības izmaksas, teritorijas sagatavotība, pilsētvides ietekme, sabiedriskais ieguvums un ilgtermiņa attīstības potenciāls.

Mēs augstu novērtējam, ka šobrīd ir atlikta ēkas demontāža līdz tiesiskās situācijas noregulējumam. Šāds solis rada telpu mierīgai un konstruktīvai sarunai. Tieši tādēļ aicinām šo laiku izmantot pilnvērtīgi — kopīga risinājuma meklēšanai, sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai un caurskatāma dialoga veidošanai.

Lūdzam Jūs skaidri norādīt, kāda tiesiska, procesuāla un praktiska kārtība būtu piemērojama, lai:

1. 1. Iekšlietu ministrija pēc būtības izvērtētu jau iepriekš piedāvātās trīs alternatīvās vietas katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Saldū;

2. 2. Iekšlietu ministrija saredzētu iespēju organizēt darba tikšanos ar iesaistītajām pusēm, tostarp, Iekšlietu ministriju, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Saldus novada domi, Saldus novada būvvaldi, Saldus novada deputātiem Eduardu Šmitu un Ivaru Skrebeli, Dr. Marģeru Funku, arhitekti Gundegu Broku, ainavu arhitektu Gunti Kalniņu, kultūras aktīvisti Daci Broderi un sabiedrisko aktīvistu Jāni Ozoliņu, lai šo jautājumu izskatītu kopīgi;

3. 3. Skaidri atspoguļot esošos kritērijus, pēc kuriem tiek izvērtētas alternatīvās vietas, lai sabiedrība redzētu pārskatāmu un profesionālu lēmuma pieņemšanas procesu.

Mūsu mērķis ir risinājums, kurā valsts drošība tiek stiprināta un kultūras vide tiek saglabāta. Mēs ticam, ka tieši šāda pieeja vispilnīgāk atbilst sabiedrības interesēm, labas pārvaldības principiem un ilgtermiņā stiprina uzticēšanos valsts institūciju darbībai.

Pielikumi

1. “Kāpēc Saldus Kultūras nama saglabāšana ir būtiska arī no ainaviskā skatpunkta”, 30.03.2026. Skatīt šeit

2. Esošais Saldus Ugunsdzēsēju depo un 3 alternatīvās vietas Katastrofu pārvaldības centra izbūvei. Skatīt šeit

Noslēgums

Lūdzam šo iesniegumu uztvert kā aicinājumu uz paplašinātu, cieņpilnu un profesionālu sadarbību starp Iekšlietu ministriju un Saldus sabiedrības pārstāvjiem, lai:

1. 1. aizsargātu publisko mantu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā;

2. 2. stiprinātu tiesiskumu un personu drošību;

3. 3. atjaunotu Saldus novada iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar labas pārvaldības principiem.

Mēs šo iesniegumu iesniedzam ar cieņu un paļāvību uz Latvijas valsts tiesiskuma spēku, apzinoties pilsoniskās līdzdalības nozīmi un institūciju profesionālo atbildību.

Paliekam Jūsu rīcībā turpmākai saziņai, precizējumu sniegšanai un papildu dokumentu iesniegšanai.

Ar cieņu,                                                                        _______________*
Dzīves prasmju skola NARA
Valdes loceklis Jānis Ozoliņš

* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.