NARAim darbu var savilkt vienā teikumā:

NARAim iestājas par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību, kur katrs uzņemas atbildību apzināti iesaistīties sabiedrību ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā, lai šo lēmumu rezultātā visas iesaistītās puses būtu ieguvējas.

Šis teikums ir tas pats, ko redzi kā saukli NARAim mājaslapas augšpusē, un šajā rakstā mēs to atveram plašāk – kā vērtību kompasu, juridisku atsauci un aicinājumu rīcībai. Šīs raksts palīdz skaidrāk paust:

·         Kāpēc mēs iestājamies par Saldus Kultūras namu?

·         Kāpēc rakstām vēstules Latvijas un Eiropas iestādēm?

·         Kāpēc esam uzsākuši tiesvedību pret Iekšlietu ministriju un Saldus pašvaldību, kā Latvijas Valsts pārstāvēm?

·         Kāpēc aicinām cilvēkus apzināti iesaistīties – kā līdzatbildīgiem sabiedrības LīdzRadītājiem?

Vienlaikus šis teikums ir ceļš no sajūtas “es esmu viens pret sistēmu” uz pieredzi, ka cilvēks, kopiena un valsts var veidot Cieņpilnu Dialogu un sadarbību, kurā visas iesaistītās puses ilgtermiņā ir ieguvējas.

Zemāk – soli pa solim, kāpēc izvēlējāmies tieši šos vārdus kā NARAim enkuru un bāku, kā zemi zem kājām un ceļavēju vienlaicīgi.

Vārds “katrs” uzsver personisku atbildību. Tas atgādina, ka sabiedrību veido ne tikai “kāds cits” – politiķi, ierēdņi vai aktīvisti –, bet mēs visi kopā, kas sevī ietver katrs individuāli pa vienam.

Kad sakām “kur katrs uzņemas atbildību…”, šeit ir vairāki slāņi:

• Personiskā iesaiste. Katra balss, katrs paraksts un katra izvēle vēlēšanās vai ikdienas rīcībā ietekmē to, kāda ir mūsu valsts un mūsu pilsēta.

• Attiecības ar kopienu. “Katrs” iezīmē cilvēku kā pilntiesīgu sabiedrības locekli, nevis tikai abstraktu “vienību”.

• Atbildība par uzticēto varu. Tā kā Saldū ir aptuveni 26 tūkstoši iedzīvotāju, tad katrs no viņiem savā mērā nes atbildību par to, kādi deputāti ir ievēlēti un kā šie deputāti rīkojas ar publisko mantu, arī ar Kultūras namu.

Salīdzinot vārdu “katrs” ar citām formām (“ikviens”, “visi”), tieši “katrs” visvairāk izceļ personisko dimensiju: nevis anonīmu masu, bet konkrētu cilvēku, kuram ir vārds, seja un sirdsapziņa.

Otrs būtisks balsts ir vārdu savienojums “apzināti iesaistīties”. Tas izvēlēts tādēļ, ka:

• “Apzināti” nozīmē – ar izpratni par sekām, ar atbildību, ar cieņu pret citiem iesaistītajiem.

• Tas ļauj saglabāt mierīgu, pārdomātu rīcību arī tad, ja emocijas ir spēcīgas. Mēs vēlamies, lai cilvēki iesaistās sirdsgudri, nevis tikai skaļi.

• Šis vārds der dažādiem dzīves posmiem: jaunieši var būt aktīvāki, vecāka gadagājuma cilvēki – mierīgāki, tomēr abos gadījumos svarīga ir apzinātība, nevis aktivitātes apjoms.

Frāze “apzināti iesaistīties” palīdz atšķirt radošu, atbildīgu pilsonisko līdzdalību no haotiskas, ievainojošas rīcības, kas var nodarīt pāri gan sev, gan citiem.

Cieņpilnu.
Cieņa ir pamats valodai, attieksmei un procesiem. Tas ietver cieņu gan pret cilvēkiem, gan pret likumu, gan pret publisko mantu. Cieņpilna sabiedrība atzīst, ka atšķirīgi viedokļi ir iespējami un vērtīgi, un tomēr saglabā savstarpēju cieņu.

Caurspīdīgu.
Caurspīdīgums šeit nozīmē – dokumenti, lēmumi un procesi ir saprotami un pārbaudāmi. Sabiedrībai ir iespēja redzēt, kā tiek izmantota publiskā manta, kā tiek pieņemti lēmumi un cik godprātīgi šie lēmumi atbilst likumiem un sabiedrības interesēm. Tieši tāpēc NARAim publicē dokumentus un kopsavilkumus, kas saistīti ar Saldus Kultūras nama situāciju.

Patiesi Iekļaujošu.
Vārds “Patiesi” izceļ atšķirību starp formālu iekļaušanu un patiesu iekļautību. Dažkārt sabiedrība izskatās “iekļaujoša” uz papīra, tomēr praksē daļa cilvēku balsis netiek uzklausītas. “Patiesi Iekļaujoša” sabiedrība:

• dod telpu arī klusākām balsīm;

• ieklausās mazāk aizsargātajās grupās;

• ļauj piedalīties lēmumos ne tikai formāli, bet ar reālu ietekmi.

Šī frāze uzsver, ka NARAim mērķis nav “atrast vainīgos” vai “uzvarēt kādu cīņu”. Mērķis ir:

• palīdzēt valdībai, pašvaldībai un iestādēm pieņemt tādus lēmumus, kas ilgtermiņā ir izdevīgi gan iedzīvotājiem, gan valsts pārvaldei;

• saglabāt publisko mantu tā, lai ieguvēji ir nākamās paaudzes;

• veidot vidi, kur konflikta risinājumi nav nulles summa, bet gan kopīga ieguvuma meklēšana.

Šis skatījums ir būtisks arī tiesiskā, jeb juridiskā kontekstā. Tas parāda, ka pilsoniskā iniciatīva nav vērsta pret valsti, tā rada iespēju valstij rīkoties atbildīgāk un saskaņā ar pašas pieņemtajiem likumiem, kā to ir iedibinājuši mūsu Tēvu Tēvu. Rīkoties saskaņā ar tiesiskumu un iedibināto kārtību, ko to no paudzas paudzē nodot tautas dziesmas, kā piemēram šī:

Šis princips par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību nav vērsts pret valsti. Tieši pretēji – NARAim mērķis ir palīdzēt cilvēkiem un kopienām atrast ceļu uz Cieņpilnu Dialogu ar Valsts un Pašvaldības institūciju pārstāvjiem tā, lai visas iesaistītās puses ilgtermiņā ir ieguvējas.

Daudzi cilvēki Latvijā, Eiropā un citur pasaulē ikdienā izjūt spēcīgu spriedzi attiecībās ar “sistēmu” – iestādēm, likumiem, procedūrām. Dažreiz rodas sajūta, ka valsts ir kaut kas auksts un nesasniedzams, kas “brauc pāri” konkrētam cilvēkam. Šādās situācijās bieži aktivizējas tā sauktais “drāmas trijstūris” – lomas, kurās cilvēks jūtas kā upuris, otrs kļūst par vajātāju, un kāds trešais tiek uztverts kā glābējs.

Šāda dinamika ilgtermiņā iztukšo visus. Upura sajūta rada bezspēku un dusmas, vajātāja loma rada vēlmi aizstāvēties vai atbildēt ar spēku, glābēja loma rada pārslodzi un izdegšanu. Tāpēc NARAim darbā par svarīgu uzdevumu kļūst atbalstīt kustību no šīm lomām uz jaunu attiecību modeli – cieņpilnu, caurspīdīgu un līdzvērtīgu sadarbību.

Mūs iedvesmo vēsturiskas personības un kustības, kas izvēlējās mierpilnu, atbildīgu pilsonisko līdzdalību – tādu, kur cilvēks stāv stalti ar cieņu, sargā savus un citu pienākumus un tiesības, kuras izriet no pienākumu pildīšanas. Vienlaikus NARAim aicina valsts pārstāvjus ar cieņu ieklausīties valsts iedzīvotājos un ciemiņos. Šis Cieņpilnais Pinākumu un Atbildības Ceļš mēdz būs izaicinājumu pilns, jo prasa gan uzņēmību, gan drosmi, gan pacietību, gan gatavību sarunai.

Tāpēc viens no šīs mājaslapas un NARAim kopējās darbības mērķiem ir:

Veidot vidi, kur katrs cilvēks Latvijā, Eiropā un pasaulē jūtas stiprināts, lai varētu iet uz cieņpilnu dialogu un sadarbību ar valsti, ar pašvaldību un ar citām institūcijām.

Tas nozīmē:

• palīdzēt izkopt valodu, ar kuru var rakstīt vēstules iestādēm un tiesām, saglabājot cieņu gan pret sevi, gan pret adresātu;

• dalīties ar pieredzi, kā veidot dokumentus un iniciatīvas, kas balstās tiesiskumā un reizē veido cilvēka cieņu;

• atbalstīt cilvēku ceļā no “es esmu viens pret sistēmu” sajūtas uz pieredzi, ka indivīds, kopiena un valsts var būt partneri, kuri kopā meklē risinājumus, kuros visas iesaistītās puses ir ieguvējas;

• stiprināt uzticēšanos tam, ka mierpilna, skaidra un caurspīdīga pilsoniskā rīcība var mainīt arī ļoti sarežģītas situācijas.

Šī lapa tādēļ ir domāta gan indivīdiem, gan iedzīvotāju grupām, gan tiem cilvēkiem institūcijās, kuri vēlas redzēt valsti kā dzīvu organismu, kurā cilvēks un valsts sarunājas, nevis cīnās.

Ja Tu šeit atrodies, iespējams, Tev jau ir svarīgi, lai šis dialogs kļūst sirsnīgāks, skaidrāks un jēgpilnāks. Mēs aicinām Tevi būt daļai no šī ceļa – no upura sajūtas uz līdzradītāja stāju, no aizvainojuma uz cieņpilnu sadarbību.Konkrētais piemērs – cīņa par Saldus Kultūras nama saglabāšanu – parāda, kā sauklis pārvēršas darbībā.

• Cieņpilna attieksme izpaužas valodā, kādā rakstām vēstules un gatavojam dokumentus.

• Caurspīdīgums nozīmē, ka dokumenti un kopsavilkumi tiek publicēti, lai katrs interesents var tos izlasīt un izvērtēt.

• Patiesa iekļaušana nozīmē, ka mēs aicinām iesaistīties gan vietējos iedzīvotājus, gan Latvijas un Eiropas institūcijas, gan medijus – ar mērķi atrast risinājumu, kas ir tiesīgs visām iesaistītajām pusēm.

Konkrētais piemērs – cīņa par Saldus Kultūras nama saglabāšanu – parāda, kā sauklis pārvēršas darbībā.

• Cieņpilna attieksme izpaužas valodā, kādā rakstām vēstules un gatavojam dokumentus.

• Caurspīdīgums nozīmē, ka dokumenti un kopsavilkumi tiek publicēti, lai katrs interesents var tos izlasīt un izvērtēt.

• Patiesa iekļaušana nozīmē, ka mēs aicinām iesaistīties gan vietējos iedzīvotājus, gan Latvijas un Eiropas institūcijas, gan medijus – ar mērķi atrast risinājumu, kas ir tiesīgs visām iesaistītajām pusēm.

Šis sauklis nav tikai NARAim “paraksts”. Tas ir ielūgums katram cilvēkam sev pajautāt:

• Kā es apzinos savu atbildību par lēmumiem, kas skar manu pilsētu un valsti?

• Kā es varu iesaistīties – ar parakstu, ar sarunu, ar dalīšanos informācijā, ar mierīgu klātbūtni tiesas sēdē vai sapulcē?

• Kā es varu rīkoties cieņpilni, caurspīdīgi un ar patiesu iekļaujošu attieksmi pret citiem?

Tieši šajā vietā sauklis savieno sirdi, prātu un praktisku rīcību.

Lūdzu pievievienojies aktīvistu grupai, kuri iestājas par Par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību, aizpildot šo pieteikuma formu.

Ar cieņu,
Dzīves prasmju skola NARA
Valdes loceklis Jānis Ozoliņš