Rakstot par Saldus Kultūras nama vērtību, man pašam acīs sariešas asaras un kaklā savelkās kamols. Šis dokuments top brīdī, kad sabiedrībā pieaug sajūta par steidzamību un neatgriezenisku zaudējumu risku, un vienlaikus no iestādēm un tiesiskās kārtības tiek prasīts vērtības pamatojums skaitļos.

Daļa Saldus iedzīvotāju situāciju izgaismo ar tiešu jautājumu: “Kāda ir Tavas Mātes vērtība?” Protams, teorētiski var uzlikt cilvēku uz svariem, rēķināt “dzīvsvaru”, “kautsvaru”, procentos sadalīt, kas ir “karkass”, kas ir “iekšas”, un cik “maksā” katra daļa. Taču sirds dziļumos var sajusts, ka šāda pieeja, runājot par Māti, aizskar paša jautājuma būtību “Kas ir Māte?” – jo Māte nav reducējama uz kilogramiem un kvadrātmetriem.

Līdzīgi ir ar Saldus Kultūras namu. Tiesiskajā un administratīvajā procesā šobrīd tiek prasīts ekonomiskās vērtības pamatojums, un to šeit arī sniedzam. Tajā pašā laikā Saldus Kultūras nams Saldus novada iedzīvotāju kopienai ir kultūrvides sirds – vieta, kur gadu desmitiem cilvēki sanāca kopā, dziedāja, darbojās, veidoja piederību un uzturēja dzīvu tradīciju. Saldus novada iedzīvotāju kopienā šī kultūrvides telpa tiek uztverta kā identitātes kodols, kura sadalīšana, fiziska iznīcināšana un aizvešana būvgružos, lai arī formāli pamatota ar citu funkciju ieviešanu, subjektīvi uztverami rada dziļu sāpi un sajūtu par kultūras kodola izraušanu, samīdīšanu un aizvietošanu, kas skar ne tikai ēku kā būvapjomu. Šī plānotā nojaukšana kopienas uztverē grauj cilvēku piederības un drošas kopienas izjūtu. Lai arī pati drošības funkcija valstiski ir vajadzīga, Saldus kultūras nama nojaukšana Saldus novada kopienas uztverē rada iznīcinošu zaudējuma sajūtu un tiek piedzīvota kā kultūras sirds iznīcināšana.

Lai ilustrētu sabiedrības izjūtu, daļa iedzīvotāju uzdod retorisku salīdzinājumu: kā būtu, ja kādā citā Latvijas pilsētā sabiedriski nozīmīgas kultūras un identitātes vietas, piemēram Rīgā šodien sāku noārdīt Domu baznīcu vai Rīgas pili, lai to vietā uzceltu modernu ugunsdzēsēju depo? Šis salīdzinājums nav vērsts pret drošības infrastruktūru kā ideju – tas izgaismo, cik būtiska katrai kopienai ir konkrētā kultūrvide. Saldus novada iedzīvotājiem šī kultūrvide ir Saldus kultūras nams Brīvības ielā 16.

Šajā dokumentā tādēļ apzināti tiek turētas kopā divas patiesības:

1.      tiesiskajam procesam vajadzīgs saprotams ekonomiskās vērtības pamatojums,

2.      kultūras telpas vērtība cilvēku dzīvē pārsniedz skaitļos izsakāmo.

Es, Jānis Ozoliņš, Saldus novada iedzīvotājs un biedrības “Dzīves prasmju skola NARA” valdes loceklis, konsultējoties ar būvniecības nozares speciālistiem un izmantojot vispārpieņemtu būvizmaksu aprēķina pieeju, esmu sagatavojis nojaukšanai paredzētā Saldus Kultūras nama būvapjoma ekonomiskās vērtības pamatojumu.

Nojaukšanai paredzētā Saldus Kultūras nama būvapjoma ekonomiskā vērtība saskaņā ar orientējošiem tehniskajiem aprēķiniem un vispārpieņemtu būvniecības izmaksu metodiku var pārsniegt 3 miljonus eiro.

Šīs vērtības noteikšanai izmantots aizvietošanas vērtības princips, kas tiek piemērots gadījumos, kad vērtē nojaucamas publiskas būves ekonomisko nozīmi.

Aprēķina pamatojums (uz 10.11.2025)

·         Kopējā ēkas platība: ~2 300 m²

·         Orientējošās jaunas būvniecības izmaksas uz 1 m²: ~3 300 EUR

·         Orientējošās jaunas būves kopējās izmaksas: ~7 590 000 EUR

No šīs summas orientējoši:

·         ~30% veido nesošais karkass

·         ~10% veido iekšējo konstrukciju un jumta struktūra

Tādējādi nojaucamā būvapjoma aizvietošanas (ekonomiskā) vērtība veido aptuveni 40% no kopējām jaunbūves izmaksām, kas naudiskā izteiksmē ir:  ~3 036 000 EUR

Šis aprēķins ir orientējošs, un tas dod pietiekamu pamatu secinājumam, ka:
Saldus Kultūras nama nojaukšana ir saistīta ar publiskas mantas zaudējumu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.

Secinājums un noslēgums: vērtība, kas pārsniedz skaitļus

Šeit aprēķinātā ekonomiskā vērtība ir tikai viena daļa no kopējās realitātes. Kopienas skatījumā Saldus Kultūras nams ir ne vien būvapjoms, un ne vien “ķieģeļu summa”, jo tas veido Saldus kultūras dzīves mugurkaulu un piederības sajūtu Saldum, kā Latvijas, kā Eiropas daļai. Kad kultūras telpa ilgstoši nav pieejama, sabiedrība izjūt to kā dzīvas kopienas vājināšanos: mazāk vietas kopīgiem un bagātinošiem satikšanās brīžiem, mazāk vietas pašdarbībai, mazāk vietas svētkiem, tradīciju nodošanai un emocionālai atbalsta Kultūrvidei.

Mums ir saprotama un atbalstāma doma par Katastrofu pārvaldības centra vajadzību novadā. Mūsu lūgums un sabiedrības bažas attiecas uz izvietojumu, procesa tiesiskumu, saimnieciskumu un labas pārvaldības principu ievērošanu. Atsauce https://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-jomas/labas-parvaldibas-princips (skatīts 15.12.2025).

Mūsu mērķis ir panākt, lai jebkura rīcība ar publisku mantu tiktu īstenota tādā veidā, kas ir tiesisks, caurspīdīgs, saimniecisks un sabalansēts ar sabiedrības interesēm kopumā, ņemot vērā ilgstoši paustu Saldus iedzīvotāju gribu saglabāt Saldus Kultūras namu un kultūras vidi kā pilsētas identitātes pamatu.

Ar cieņu un cerībā uz tiesisku aizsardzību,
Biedrība “Dzīves prasmju skola NARA”
Valdes loceklis Jānis Ozoliņš

Šeit varat saglabā šo materiālu e-parakstītā PDF formātā, kas iesniegts tiesā