Šis raksts tapis, iedvesmojoties no arhitektu Gundegas Brokas, Gunta Kalniņa un Martas Zīles paustajām atziņām, profesionālā skatījuma un rūpēm par Saldus pilsētvides kvalitāti.

Runa šeit ir tieši par esošo Saldus Kultūras namu Brīvības ielā 16, Saldū. Tas ir svarīgi skaidri pateikt, jo publiskajā telpā izskan arī citi priekšlikumi, piemēram, par kultūras funkcijas pārcelšanu uz citu vietu. Šis raksts veltīts tieši tai vietai, kur Kultūras nams atrodas šobrīd un kur tas jau ilgstoši veidojis Saldus pilsētas telpisko un kultūras identitāti.

Saldus Kultūras nams ir vairāk nekā ēka.
Tas ir pilsētas telpisks balsts, orientieris un daļa no ainavas kompozīcijas, kas gadu gaitā veidojusi Saldus raksturu.

Kultūras nams atrodas Cieceres upes ielejas telpā — vietā, kur satiekas reljefs, skatu līnijas, sabiedriskā dzīve, pilsētas centrs un kultūrvēsturiskā atmiņa. Šādās vietās īpaši svarīga ir spēja redzēt pilsētu kā vienotu veselumu, kur ēkas, ārtelpa un cilvēku kustība veido kopīgu noskaņu.

Tieši tādēļ Kultūras nama nozīme sniedzas tālāk par sienām, logiem un funkciju sarakstu. Tas darbojas kā publiskās telpas strukturējošs mezgls, kas palīdz cilvēkiem uztvert pilsētu, satikties, orientēties un piedzīvot šo vietu kā savējo.

Ainava ir dzīva, telpiski strukturēta sistēma. Tajā nozīme ir:

·         reljefam,

·         redzamības laukiem,

·         ēku savstarpējām attiecībām,

·         publiskajām funkcijām,

·         un vietas kultūrvēsturiskajiem slāņiem.

Saldū šī sistēma īpaši jūtama telpā, kur savā starpā sasaucas Kultūras nams, Mūzikas un mākslas skola, baznīca, sabiedriskais centrs un Cieceres ielejas ainava. Šeit veidojas vieta, kur pilsēta elpo. Šeit rodas pilsētas dzīvīgums, sabiedriskā klātbūtne un vietas gars.

Šādai telpai ir svarīgs ainavas dabiskais plūdums, dzīvīgums un turpinātība.

Šis formulējums ir būtisks arī profesionālā nozīmē. Ja esošajā ainavas kompozīcijā tiek ieviesta cita tipa funkcija ar atšķirīgu telpisko loģiku, var rasties pārtraukums ainavas attīstības plūdumā. Rezultātā vājinās telpiskā saskaņa, sabiedriskās telpas dzīvīgums un kopējā vietas identitāte.

Sabiedriska un reprezentatīva funkcija šādā pilsētas vietā dod cilvēkiem iespēju satikties, piedalīties, veidot notikumus un stiprināt piederības sajūtu. Kultūras nams šajā ziņā ir atvērts pilsētai.

Savukārt operatīvās reaģēšanas infrastruktūra pēc savas būtības veidota citai loģikai. Tās centrā ir tehniska darbība, transporta kustība, slēgtāka tipoloģija un funkcionāla efektivitāte. Šāda funkcija pati par sevi ir svarīga, taču tai vajadzīga vide, kas ar to saskan.

Ja šādu infrastruktūru ievieto ainaviskā centrā, kur jau nostiprinās sabiedriskā un kultūras telpa, rodas funkcionāla un simboliska disonanse. Tas var vājināt Cieceres ielejas telpisko turpinātību, samazināt sabiedriskā centra spēku un noplicināt vietas garu, kas šobrīd šajā pilsētvides daļā veidojas un nostiprinās jau gadu desmitiem.

Runa ir par kopējo labumu.
Par pilsētas kvalitāti.
Par vidi, ko piedzīvo gan šodienas iedzīvotāji, gan nākamās paaudzes.

Saglabājot esošo Kultūras namu Brīvības ielā 16, tiek saglabāts:

·         ainavas dabiskais plūdums, dzīvīgums un turpinātība,

·         sabiedriskās telpas kvalitāte,

·         Cieceres ielejas telpiskā saskaņa,

·         un vietas gars, kas veido Saldus kā pilsētas identitāti.

Tieši tādēļ Kultūras nama saglabāšana ir būtiska arī no ainaviskā skatpunkta.

“Saldus kultūras nams, kas atrodas Cieceres upes ielejas ainavas telpā, funkcionē kā pilsētas vizuāli reprezentatīvais enkurs un publiskās telpas strukturējošs mezgls. Saskaņā ar Kevina Linča (The Image of the City, ASV) teoriju tas darbojas kā orientieris un mezgls pilsētas tēlainības sistēmā, savukārt Kristiāna Norberga-Šulca (Genius Loci: Towards a Phenomenology of Architecture, Norvēģija) skatījumā iemieso konkrētās vietas telpas garu. Ainavu plānotājas, profesores Aijas Mellumas izpratnē ainava ir telpiski strukturēta un plānošanā interpretējama sistēma, kur reljefa, redzamības lauku un kultūrvēsturisko slāņu mijiedarbība nodrošina ilgtspējīgu teritorijas attīstību. Tādēļ sabiedriskas un reprezentatīvas funkcijas aizstāšana ar operatīvās reaģēšanas infrastruktūru – tipoloģiski slēgtu, tehnogēnu un transporta plūsmu dominētu – ainaviskajā centrā, kur jau veidojas “vietas gars”, radītu funkcionālu un simbolisku disonansi, vājinātu Cieceres ielejas telpisko nepārtrauktību un degradētu veidojošo sabiedrisko funkciju kopumu, tostarp sabiedrisko centru, mākslas skolu un baznīcu.” ~ Dipl. Ing. ainavu arhitektūrā Guntis Kalniņš

Ja Tev rūp, kādu vidi atstājam Saldum,
ja Tev svarīgi, lai pilsētas centrā saglabājas dzīva, cilvēkiem atvērta un kultūru nesoša telpa,
aicinām iesaistīties.

Tu vari palīdzēt:

·         ar savu parakstu manabalss.lv/i/3582

·         ar juridiskām zināšanām un profesionālu pieredzi,

·         ar informācijas izplatīšanu un sabiedrisko atbalstu.

Lūdzu aizpildi Google pieteikuma formu un pievienojies cilvēkiem, kuri iestājas par cieņpilnu, caurspīdīgu un patiesi iekļaujošu sabiedrību.

Ar visu Saldus Kultūras nama jautājumu plašāk aicināts iepazīties šeit: www.nara.im/lat/saldus

Saldus novada aktīvistu vārdā,
Dr. Marģers Funka un Jānis Ozoliņš