Es vispirms gribu pateikt – man pašam nav iekšējas vēlēšanās tiesāties, jo daudz vairāk gribētu dzīvot valstī, kur jautājumus izdodas atrisināt ar saprātīgu sarunu, cieņu un likuma ievērošanu. Esmu visu mūžu strādājis tā, lai lietas sakārto ar argumentiem, nevis ar tiesu darbiem.

Tajā pašā laikā redzu, cik stingri valsts prasa likumu ievērošanu no iedzīvotājiem. 2025. gada decembrī saņēmu administratīvā pārkāpuma protokolu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu par 1 km/h un 20 eiro sodu. Tas parāda, ka valsts mūs rūpīgi kontrolē un konsekventi soda pat par ļoti nelieliem pārkāpumiem – un šai kontrolei pašai par sevi ir jēga.

Un te rodas mans pretjautājums: ja no iedzīvotājiem tik stingri prasa ievērot likumus, kāpēc tie paši standarti ne vienmēr tiek piemēroti valsts un pašvaldību institūcijām? Jo ne jau velti Saeimā ir pieņemts viens likums visiem – likumam ir jābūt vienlīdz saistošam gan parastam autovadītājam, gan pašvaldības domei, gan ministrijai. Man sāp, ka praksē redzu situācijas, kur valsts institūcijas šos likumus piemēro selektīvi, formāli vai pat izmanto kā aizsegu, nevis kā instrumentu tiesiskai pārvaldībai, saskaņā ar "Labas pārvaldības principiem", kuri lasāmi TiesibSargs.lv mājaslapā (skatīts 18.01.26).  

Tāpēc mans motīvs tiesāties nav vēlme “cīnīties pret savu pašvaldību”. Mans motīvs ir panākt, lai Latvijas valstī patiešām darbotos princips “viens likums visiem” – gan attiecībā uz Saldus Kultūras namu kā publisku mantu vairāku miljonu eiro vērtībā, gan plašākā nozīmē: lai valsts pārvalde cienītu iedzīvotāju kolektīvo gribu un pati ievērotu tos pašus tiesiskos un morālos standartus, ko prasa no mums.

Es esmu Saldenieks kopš 1976. gada. Es esmu kultūras cilvēks. Esmu muzicējis, dziedājis korī, un man liela dzīves daļa ir pagājusi Saldus Kultūras namā. Mani bērni tur ir dejojuši. Tāpēc man tas nav “vienkārši īpašums”. Tā ir vieta, kur dzīvo atmiņas, paaudzes, kopā būšana. Un, kad pēkšņi tiek pieņemti lēmumi — slēgt, atstāt novārtā, vēlāk virzīt uz nojaukšanu — tas cilvēkā ceļ izbrīnu, sāpi un arī atbildības sajūtu: vai tiešām tā rīkojas ar kopīgu mantu?

Manā skatījumā problēma nav tajā, ka “nekas nav iespējams”. Elementāras lietas var sakārtot. Cilvēks redz, kā gadu gaitā ēkas vizuālais tēls degradējas, kā netiek darīts minimums, un vienlaikus tiek stāstīts par plāniem “atjaunosim”, “būs projekts”. Un tad 2023. gadā parādās virziens uz nojaukšanu. Tas ir brīdis, kur iedzīvotāju pacietībai pienāk pārbaude. Tieši tāpēc iniciatīvas grupa saka: mums ir jāglābj Kultūras nams, jo vērtība ir gan kultūras, gan ētiskā, gan arhitektoniskā.

Es to redzu kā pēdējo soli. Mēs esam rakstījuši, runājuši, vērsti uzmanību, aicinājuši uz saprātīgu risinājumu, aicinājuši izvērtēt alternatīvas. Vienlaikus iedzīvotāji redz, ka sabiedrības līdzdalība bieži paliek kā formalitāte dokumentos. Un tad tiesa kļūst par vietu, kur vismaz ceram, ka tiks ieraudzīti fakti, argumenti un sabiedrības leģitīmās intereses.

Kopā ar domubiedriem esam uzsākuši tiesvedību, lai aizstāvētu Saldus Kultūras namu kā sabiedrības kopīgo publisko mantu virs 3 miljonu eiro vērtībā. Prasības vērstas pret Iekšlietu ministriju un Saldus novada pašvaldību, jo plānotais Katastrofu pārvaldības centrs paredz Kultūras nama nojaukšanu.

👉 Uzzini vairāk un skati dokumentus
Šobrīd Kultūras nama aizstāvju grupa veido vietni www.NARA.im/lat/Saldus, kur regulāri tiek apkopota informācija par Saldus Kultūras nama saglabāšanas centieniem un tiesvedību gaitu ar Iekšlietu ministriju un Saldus pašvaldību:

• Kopsavilkums 60 sekundēs

• Kur šobrīd atrodas Saldus Kultūras nama lieta

• Fakti un lietas vēsturiskā attīstība

• Jautājumi un lūgumi iestādēm

• Sarakstes un dokumenti ar Eiropas un Latvijas institūcijām

• Tiesvedības un iestādēs izskatāmās lietas

• Mediju atspoguļojums

Dotajā brīdī aktīvajā grupā darbojas cilvēki ar medicīnisko, pedagoģisko, kultūras, ekonomista un arhitekta izglītību. Šobrīd mums īpaši vajadzīga juristu, advokātu un citu tiesību speciālistu iesaiste, lai palīdzētu:

• sagatavot un precīzi noformēt tiesai un iestādēm iesniedzamos dokumentus,

• atbildēt uz tiesnešu un iestāžu jautājumiem,

• argumentēti un profesionāli aizstāvēt sabiedrības pozīciju tiesas procesā.
  
  

Vienlaikus mums ir ļoti būtiski saņemt palīdzību arī citās jomās, lai kopīgi izdotos sasniegt šeit aprakstītos mērķus:

• juridiskajā atbalstā,

• finansiālajā palīdzībā tiesvedības izmaksu segšanai,

• sabiedriskajās attiecībās un medijos,

• praktiskos organizatoriskos darbos un ar jebkuru ideju vai kontaktu, kas palīdz saglabāt Saldus Kultūras namu nākamajām paaudzēm.

👉 Izsaki savas iespējas, domas un redzējumu šajā atbalstītāju anketā forms.gle/XnFzCYdoqUKpFR258

Paldies ikvienam, kurš ar savu balsi, zināšanām un laiku palīdz saglabāt Saldus Kultūras namu nākamajām paaudzēm.

Sarakstē ar institūcijām bieži saņemu atbildes, kuras atsaucas uz pašvaldības lēmumiem, vienlaikus pēc būtības netiek izvērtēts sabiedrības interešu kodols. Manā skatījumā tas ir gribas jautājums: griba domāt patstāvīgi un iestāties par labu pārvaldību arī tad, kad tas nozīmē izvērtēt citu iestāžu pieņemtos lēmumus.

Es atsaucos uz Bonhēfera dzīves stāstu kā brīdinājumu par domāšanas aizvietošanu ar lojalitāti. Ja fakti, kas runā pret aizspriedumiem, tiek atstumti vai sagrozīti, cilvēks var kļūt par instrumentu citu rokās. Es to piesaucu, jo redzu tendenci, kur šaubas tiek uztvertas kā nodevība, un tad labas pārvaldības princips pakāpeniski zaudē saturu.

Lai tiek ieraudzīts sabiedrības līdzdalības apjoms un kvalitāte, kā arī tiesiski un pēc būtības ņemta tā vērā. Ir 1303 paraksti ManaBalss.lv iniciatīvā, ir publiskās apspriešanas rezultāti, ir 11 gadu garš process ar iesniegumiem, sarunām, protestiem. Ja publiskās apspriešanas rezultāts rāda pārliecinošu vairākumu (94% no respondentiem) pret ieceri, tad tā nav dekorācija. Tas ir signāls, kas valstī ar cieņu pret Satversmē balstītu demokrātiju ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis, ko pauduši simtiem Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 1303 savu viedokli oficiāli, valstī noteiktajā kārtībā, apliecinājuši ar parakstu. Šie paraksti savukārt oficiālie, likumos noteiktajā kārtībā, iesniegti valsts institūcijās.

Es lūdzu ļoti konkrēti: kādi kritēriji praksē tiek uzskatīti par pietiekamu pamatu aktīvai rīcībai iedzīvotāju interešu aizsardzībai pret pašvaldības lēmumu? Piemēram — kolektīvo iesniegumu parakstu skaits, publiskās apspriešanas rezultātu proporcijas, noturīga sabiedrības viedokļa apliecinājumi. Un es lūdzu pateikt: vai Saldus Kultūras nama gadījumā šie kritēriji jau ir sasniegti, un ja vēl nav, tad kāpēc ar esošo līdzdalības apjomu nepietiek. Es lūdzu arī nosaukt, kādi papildu soļi iedzīvotājiem vēl būtu jāveic, lai iestādēm rastos ne vien politiska, arī tiesiska nepieciešamība pārskatīt lēmumus.

Ideja bija vienkārša: ja ministrs viesojas Saldus novadā, tad ir vērtīgi nepalikt tikai “papīru realitātē”, arī ieraudzīt, kā tas izskatās cilvēku dzīvē un pilsētas telpā. VARAM publiskotajā informācijā ir redzams, ka 2026. gada 9. janvārī ministram bija reģionālā darba vizīte Saldus novadā, un tieši tāpēc es iepriekš lūdzu ministram iepazīties ar situāciju un palīdzēt rast saprātīgu risinājumu.

Man bija svarīgi, lai tik būtisks iesniegums netiek skatīts “garāmejot” bez manas klātbūtnes. Es norādīju, ka man ir iepriekš pierakstīti pacienti un lūdzu pārcelt izskatīšanu uz citu datumu, vēlams pirmdienu vai trešdienu, paziņojot vismaz 15 dienas iepriekš. Un es skaidri iebildu pret izskatīšanu bez manis.

Šis raksts ir dzīvs dokuments. Tas ir veidots tā, lai Dr. Marģers Funka pēc nedēļas, pēc mēneša, pēc gada var papildināt, precizēt un pievienot jaunākos faktus, sajūtas un personīgo viedokli. Jānis kā intervētājs apzināti cenšas saglabāt Dr. Marģera noskaņu un domu gaitu.

Dr. Marģeru Funku intervēja Jānis Ozoliņš.

Fotogrāfijas no Marģerta FaceBook privātā konta.