Augstu vērtēju godīgumu. Man ir grūti samierināties ar divkosību, vienaldzību un jebkādu resursu izšķērdēšanu – gan naudas, gan cilvēku, gan dabas.

Vienmēr esmu darbojies dažādās sabiedriskajās organizācijās. Tā ir iekšēja sajūta – ja redzi, ka vari būt sabiedriski aktīvs, tad dari.

2019. gada rudenī kopā ar vēl vairākiem aktīviem Saldus novada uzņēmējiem nodibinājām Saldus uzņēmēju biedrību. Ideja bija vienkārša: ar savu praktisko pieredzi un zināšanām palīdzēt pašvaldībai plānot novada attīstību. Gribējām savstarpēji cieņpilnu dialogu, kur pašvaldība ieklausās un redz uzņēmējus kā partnerus.

Saskaroties ar ilgstošu pašvaldības vadības nevēlēšanos mūs uzklausīt, nācu pie domas par Saldus novada iedzīvotāju partijas dibināšanu. Tā tapa partija “Saldus novadam” – politisks spēks, kuru veido šī novada iedzīvotāji, kuri grib saprātīgāku, saimnieciskāku un mērķtiecīgāku pašvaldības līdzekļu izmantošanu, lielāku iedzīvotāju iesaisti un līdzsvarotu visa novada attīstību.

Viena no aktualitātēm, kura izvirzījās jau partijas dibināšanas sapulcē, bija un joprojām ir Saldus Kultūras nama atjaunošana tā vēsturiskajā vietā – Brīvības ielā 16. Šai laikā ir darīts ļoti daudz – rakstītas vēstules, vākti paraksti ar platformas “ManaBalss” palīdzību, organizētas tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām, iesniegti būvatļauju apturēšanas pieprasījumi, rīkotas atmiņu kampaņas. Tagad esam arī nonākuši līdz prasībai tiesā par būvatļauju apturēšanu.

Mūsu mērķis ir PAR KAUT KO, nevis PRET KĀDU – par caurspīdīgu ilgtermiņa saimniekošanu, cieņpilnu dialogu un novadu, kurā lēmumi tiek pieņemti ieklausoties iedzīvotājos.

Saldus Kultūras nams nav vienkārši ēka pilsētas centrā. Tas ir kas daudz vairāk – tā ir daļa no pilsētas identitātes, vieta, kur notikuši koncerti, izrādes, sarīkojumi un satiekas paaudzes.

Šī ēka tika slēgta 2014. gadā, lai gan tajā jau pirms tam bija ieguldīti ievērojami nodokļu maksātāju līdzekļi – diviem galvenajiem korpusiem bija nomainīts jumts, gandrīz visai ēkai nomainīti logi un durvis. Vēl kādu laiku šķita, ka ir politiska griba namu rekonstruēt. No 2018. gada ēka faktiski tika atstāta novārtā – nokrita notekcaurules, lietus ūdeņi bojā fasādi, apkārt pieaug pamestības sajūta. Labā ziņa, – iekšpuse un nesošās konstrukcijas ir saglabājušās labā stāvoklī.

Varu teikt skarbi: pašvaldība šajos gados ir degradējusi ēkas ārējo izskatu. Kad no Saldus pašvaldības puses netiek sargāta tās publiskā manta, rodas jautājums – kuram jāatbild par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu?

Saldus Kultūras nams man simbolizē pašu Saldus kultūras dzīvi – ārēji mazliet noplukusi, iekšēji joprojām stipra un dzīvotspējīga. Daudzi saldenieki nav zaudējuši cerību, ka šajā ēkā atkal atgriezīsies kultūras dzīve.

Pēdējos gados Saldus Kultūras nams nonācis valstisko projektu krustpunktā – Iekšlietu ministrija plānoja būvēt Katastrofu pārvaldības centru, finansējot to ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tas pats par sevi ir svarīgs projekts – operatīvo dienestu darba nodrošināšana un drošības stiprināšana reģionos.

Strīds sākās tad, kad tika izlemts Katastrofu pārvaldības centru būvēt tieši Kultūras nama vietā. Pašvaldība skaidroja, ka steidzami jānojauc Kultūras nams, jo tādi ir ES finansējuma nosacījumi. Sabiedrībai stāstīja, ka šai ēkai jābūt iekļautai nojaucamo ēku sarakstā, lai varētu uzsākt projektu. Vēlāk Iekšlietu ministrija oficiāli apliecināja, ka Saldus Kultūras nams šajā sarakstā nekad nav bijis iekļauts.

Lēmums par īpašuma nodošanu tika pieņemts ārkārtas sēdē – nākamajā darba dienā pēc ministrijas pieprasījuma. Šis lēmums tapa bez diskusijām komitejās, bez sarunas ar iedzīvotājiem un bez izvērtējuma par alternatīvajām vietām. Tas izraisīja lielu sabiedrības pretestību, bet neskatoties uz to Saldus pašvaldības vadība vēlāk vēlreiz rakstiski apliecināja, ka projekta īstenošanai šķēršļu nav.

Kad tika rīkota Katastrofu pārvaldības centra ieceres publiskā apspriešana, 94% aptaujas norišu dalībnieku pauda skaidru noraidījumu būvēt centru Kultūras nama vietā. Šis rezultāts palika tikai kā statistika dokumentos – turpmākajos lēmumos tas netika ņemts vērā. Tāpat tika noraidīta “ManaBalss” iniciatīva “KULTŪRAI VAJAG MĀJAS!” ar vairāk nekā 1300 parakstu (https://manabalss.lv/i/3582).

ES Zaļais kurss un “Renovācijas vilnis” mudina vispirms atjaunot esošās ēkas, samazināt būvgružu apjomu un sargāt “iebūvēto oglekli” – to milzīgo resursu, kas jau ielikts betona, metāla un cilvēku darbā. Mūsu gadījumā plānots nojaukt lielu sabiedrisku ēku, kurai jau uzlikts jauns jumts, ieliktas jaunas durvis un logi, un tās vietā celt jaunu būvi. Tā ir liela publisko līdzekļu izšķērdēšana laikā, kad runājam par klimata mērķiem un ilgtspēju un resursu taupīšanu.

Kopā ar domubiedriem esam uzsākuši tiesvedību, lai aizstāvētu Saldus Kultūras namu kā sabiedrības kopīgo publisko mantu virs 3 miljonu eiro vērtībā. Prasības vērstas pret Iekšlietu ministriju un Saldus novada pašvaldību, jo plānotais Katastrofu pārvaldības centrs paredz Kultūras nama nojaukšanu.

👉 Uzzini vairāk un skati dokumentus
Šobrīd Kultūras nama aizstāvju grupa veido vietni www.NARA.im/lat/Saldus, kur regulāri tiek apkopota informācija par Saldus Kultūras nama saglabāšanas centieniem un tiesvedību gaitu ar Iekšlietu ministriju un Saldus pašvaldību:

• Kopsavilkums 60 sekundēs

• Kur šobrīd atrodas Saldus Kultūras nama lieta

• Fakti un lietas vēsturiskā attīstība

• Jautājumi un lūgumi iestādēm

• Sarakstes un dokumenti ar Eiropas un Latvijas institūcijām

• Tiesvedības un iestādēs izskatāmās lietas

• Mediju atspoguļojums

Šobrīd īpaši meklējam juristus un advokātus, kuri gatavi iesaistīties sabiedriskā kārtā, kā arī cilvēkus, kuri vēlas atbalstīt juridiskos izdevumus vai dalīties ar kontaktiem.

👉 Pievienojies aizpildot Google anketa: forms.gle/XnFzCYdoqUKpFR258

Paldies ikvienam, kurš ar savu balsi, zināšanām un laiku palīdz saglabāt Saldus Kultūras namu nākamajām paaudzēm.

Man ir svarīgi, lai:

• Saldus novada pašvaldības līdzekļi tiktu izmantoti saprātīgi, saimnieciski un mērķtiecīgi visās jomās;

• lēmumi par lieliem projektiem tiktu pieņemti kopā ar iedzīvotājiem, nevis tikai formāli “atzīmējot” sabiedrisko apspriešanu kā ķeksīša pēc notikušu;

• Kultūras nams tiktu atjaunots un kalpotu kā dzīvs kultūras centrs visam novadam, kamēr Katastrofu pārvaldības centram tiek atrasta piemērota vieta pilsētas nomalē, kur tas netraucē ne satiksmei, ne iedzīvotājiem un vienlaikus nodrošina vajadzīgo drošību.

Šī nav cīņa pret drošību. Šī ir iestāšanās par to, lai drošības projekts nekļūtu par aizsegu kultūras telpas iznīcināšanai un publiskās mantas nepārdomātai izšķērdēšanai.

Es vēlos, lai šis stāsts palīdz labāk saprast, kāpēc vispār esmu iesaistījies politikā un kāpēc tik neatlaidīgi iestājos par Saldus Kultūras namu. Mans mērķis nav veidot vēl vienu fronti, kur cilvēki sadalās “par” un “pret” un vairs viens otru nedzird.

Mans mērķis ir panākt, lai:

• par Saldus nākotni varam runāt atklāti, ar cieņu un faktiem,

• iedzīvotāji jūtas līdzatbildīgi un gandarīti par pašvaldības lēmumiem,

Ja Tev rūp Saldus, aicinu iesaistīties – piedalīties aptaujās, sarunās, sēdēs, rakstīt savas domas un jautājumus. Lai arī ceļš bieži ir grūts, ticu, ka tikai caur sabiedrības iesaisti varam panākt risinājumu, ar kuru ilgtermiņā leposies gan mūsu bērni, gan mazbērni.

Eduardu Šmitu intervēja Jānis Ozoliņš

Fotogrāfijas no Eduarda FaceBook privātā konta.