Latvijas Republikas Satversmes 2. pants noteic, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Tas nozīmē: valsts un pašvaldību īpašumā esošā manta nav “kādas pašvaldības vai ministrijas privātīpašums”, bet sabiedrības kopīgā publiskā manta, ko amatpersonas tikai pārvalda sabiedrības interesēs, kā pārvaldnieki, nevis kā īpašnieki.

Pašvaldību likuma 2. pants skaidri pasaka, ka likuma mērķis ir iedzīvotāju interesēs nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pašvaldības darbību.

No tā izriet: Saldus novada pašvaldībai ir pienākums rīkoties Saldus pilsētas un novada iedzīvotāju, nevis šauras amatpersonu grupas interesēs.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma:

1. pants nosaka, ka likuma mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.

3. pants savukārt paredz, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, proti, sasniedzot mērķi ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Tas nozīmē: mērķtiecīga nemantisko un mantisko vērtību “nolaišana līdz kliņķim”, kas pēc tam tiek izmantota kā pamatojums ēkas nojaukšanai, pēc iedzīvotāju domām atrodas krasā pretrunā ar minēto likumu mērķi.

Krimināllikuma 185. pants paredz kriminālatbildību par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Panta otrajā daļā noteikta pastiprināta atbildība, ja nodarīts kaitējums lielā apmērā.

“Liela apmēra” slieksnis nav noteikts pašā Krimināllikumā, bet gan likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantā, kur teikts, ka par lielu apmēru uzskatāma mantas vērtība, kas nav mazāka par 50 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām.

Pie 2013. gada minimālās algas 200Ls, tas sastāda 14’229 eiro (10000 Ls). Savukārt pie 2025. gada minimālās algas 740 eiro, tas sastāda 37’000 eiro. Saldus Kultūras nama aizvietošanas vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro, tātad tā ir manta, kas daudzkārt pārsniedz “liela apmēra” slieksni.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums aizliedz rīkoties ar publisko mantu nelietderīgi. Gadījumā, ja amatpersonas mērķtiecīgi:

• ilgstoši neveic nepieciešamos uzturēšanas darbus,

• pieņem lēmumus, kas zināmi pasliktina ēkas tehnisko stāvokli,

• pēc tam šo stāvokli izmanto kā argumentu, lai noārdītu sabiedrībai nozīmīgu ēku,

rodas jautājums: Vai te vairs nav runa tikai par izšķērdēšanu? Iespējams ir runa par tīšu mantas iznīcināšanu Krimināllikuma izpratnē.

Tieši šajā krustpunktā Saldus iedzīvotājiem rodas pamatots jautājums: “Vai konkrētu amatpersonu – tostarp Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Māra Zusta – ilgstošā rīcība un bezdarbība nav jau izpildījusi šā nozieguma sastāva pazīmes Krimināllikuma izpratnē?”

1. 1. Ilgstoša “nolaišana līdz kliņķim”

   • 11 gadi, no 2014. līdz 2026 gadam nav veikti vajadzīgi uzturēšanas ieguldījumi;

   • dokumentēti brīdinājumi par ēkas stāvokli;

   • 2014. gada, 2023. gada un citi politiskie lēmumi, kas liedza atjaunošanu, lai gan alternatīvas bija iespējamas.

2. 2. Lēmumi par pārbūvi un Katastrofu pārvaldības centra būvniecību

   • kā tika ignorēti varianti, kas saglabātu kultūras funkciju;

   • kā tika izmantots pašu radītais “sliktais stāvoklis” kā arguments nojaukšanai.

3. 3. Publiskās mantas mērogs

   • aplēses par ēkas un aizvietošanas ekonomisko vērtību (virs 3 miljoniem eiro);

   • salīdzinājums ar “liela apmēra” slieksni Krimināllikuma izpratnē, kas sastāda 37 tūkstoši eiro.

4. 4. Iedzīvotāju rīcība

   • 11 gadu garumā tiek rakstīti iesniegumu, vēstules utt. pašvaldībai, ministrijām u.c. Latvijas un Eiropas institūcijām;

   • vēršanās Eiropas Savienības institūcijās (piemēram, 11.11.25 Oficiāls apelācijas iesniegums Eiropas komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon Der Leienai. 24.11.25 Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF) par aizdomām par pārkāpumiem ES kohēzijas politikas projektā Latvijā (Saldus – 7. kārta).

   • 2025. decembrī pieteikums administratīvajai tiesai;

Šie fakti var liecināt par trīs galvenajām juridiskajām līnijām:

• Pašvaldību likums + Satversme – amatpersonu pienākums rīkoties iedzīvotāju interesēs.

• Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums – pienākums neradīt zaudējumus un neizšķērdēt publisko mantu.

• Krimināllikuma 185. pants + “liela apmēra” definīcija – robeža, aiz kuras nelietderīga rīcība pārtop par iespējamu kriminālnoziegumu.

Mēs kā Saldus iedzīvotāji redzam virkni faktu, kas kopumā rada aizdomas, ka Saldus Kultūras nama ilgstoša nolaišana līdz kritiskam stāvoklim un mēģinājums to nojaukt var saturēt Krimināllikuma 185. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes lielā apmērā.

Mēs neapgalvojam, ka konkrēta amatpersona, tostarp Māris Zusts, ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – tas ir izmeklēšanas iestāžu un tiesas pienākums. Mēs lūdzam kompetentās iestādes izvērtēt faktus un lemt, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu par publiskas personas mantas tīšu iznīcināšanu lielā apmērā.

Ja Tev rūp, lai Latvijā publiskā manta – mūsu kopīgās skolas, kultūras nami, slimnīcas un citas ēkas – nav mērķtiecīgi nolaistas līdz avārijas stāvoklim un pēc tam iznīcinātas, aicinām pievienoties:
– ar savu parakstu,
– ar juridiskām zināšanām un pieredzi,
– ar informācijas izplatīšanu un sabiedrisko atbalstu.

Tikai kopā mēs varam panākt, lai amatpersonas atbild par savu rīcību ar sabiedrības kopīgo mantu un lai līdzīgi gadījumi nākotnē vairs neatkārtotos.

Lūdzu aizpildi šo google pieteikuma formu un pievievienojies aktīvistu grupai, kuri iestājas par Par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību,

Saldus novada aktīvistu vārdā,
Dr. Marģers Funka un Jānis Ozoliņš.