Biedrība “Dzīves prasmju skola NARA” šajā lapā nosaka publiskās informēšanas vadlīnijas, lai sabiedrībai būtu pieejami pārbaudāmi fakti, dokumenti un norises kopsavilkumi par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem sociālās labklājības un cieņpilnas vides veidošanas jomā, tostarp par publiskās mantas saglabāšanu un Saldus kultūrvides attīstību.

Mūsu mērķis ir veidot publisku komunikāciju, kas vienlaikus ir skaidra, faktos balstīta un cieņpilna: sabiedrība redz pārbaudāmu informāciju, savukārt juridisko kvalifikāciju un galīgo vērtējumu īsteno kompetentās institūcijas (tiesa, uzraudzības un tiesībsargājošās iestādes).

1. Lapas mērķis ir

• veicināt caurspīdīgumu un sabiedrības līdzdalību;

• nodrošināt pierādījumos balstītu, samērīgu un cieņpilnu komunikāciju;

• sargāt privātumu un personas datus;

• skaidri atdalīt faktus, jautājumus, viedokļus, šaubas un mūsu vērtējumu no kompetento institūciju galīgā vērtējuma.

2. Tiesiskais pamats, uz kura balstāmies

Mūsu publiskā informēšana balstās Latvijas konstitucionālajās un Eiropas cilvēktiesību normās, kas aizsargā sabiedrības tiesības zināt, izteikties un piedalīties publiskajā pārvaldībā:

• Tautas suverenitātes princips (publiskā vara un publiskās mantas pārvaldība tiek īstenota iedzīvotāju vārdā). (LR Satversme, 2. pants - Likumi.lv)

• Vārda brīvība un informācijas izplatīšana (t.sk. tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju; cenzūras aizliegums). (LR Satversme, 100. pants - Likumi.lv)

• Sabiedrības līdzdalība pašvaldības darbībā un biedrošanās brīvība (sabiedrības organizēta interešu aizstāvība). (LR Satversme, 101. pants - Likumi.lv)

• Īpašuma aizsardzība sabiedrības interesēs un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (t.sk. pilsētvides/kultūrvides dimensija). (LR Satversme, 115. pants - Likumi.lv)

• Eiropas līmenī: vārda brīvība un informācijas brīvība, vienlaikus ievērojot atbildību un samērīgumu. (Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 11. pants - Vārda un informācijas brīvība - fra.europa.eu)

• Vārda brīvības un datu aizsardzības līdzsvarošana: Vispārīgā Datu Aizsardzības Regula (VDAR / GDPR) paredz dalībvalstīm pienākumu saskaņot datu aizsardzību ar izteiksmes un informācijas brīvību.

• Sabiedrības tiesības saņemt iestāžu informāciju (caurspīdīguma princips publiskajā pārvaldē). (fra.europa.eu)

Personas datu apstrādē mēs ievērojam, ka Latvijā ir paredzēts regulējums, kas ļauj apstrādāt datus vārda un informācijas brīvības īstenošanai, tai skaitā žurnālistikas vajadzībām, ja informācija skar sabiedrības intereses un tiek ievērots samērīgums. (LR, Fizisko personu datu apstrādes likums, 32.pants - Likumi.lv)

Eiropas līmenī vārda brīvības un datu aizsardzības līdzsvarošana ir nostiprināta arī Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR / GDPR), kur dalībvalstīm paredzēts pienākums savienot datu aizsardzību ar vārda un informācijas brīvību. (Eiropas parlamenta un padomes regula (ES) 2016/679, 27.04.2016 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) - fra.europa.eu)

3. Kādu informāciju NARAim publicē

Publiskojam tikai tādu informāciju, ko iespējams pārbaudīt un kas atbilst sabiedrības interesēm:

• mūsu un iesniedzēju mums uzticētos iesniegumus, vēstules, pieteikumus un pielikumus (ar aizsegtiem personas datiem);

• saņemtās iestāžu atbildes (pilnā apjomā vai korektā kopsavilkumā), norādot metadatus: datumu, numuru, iestādi;

• laika līniju un notikumu secību (datumi, lēmumi, protokoli, publiski paziņojumi, saziņas fakti);

• pierādījumu sarakstu (kas ir mūsu rīcībā, kā iegūts, kā pārbaudīt);

• sabiedrības interešu pamatojumu (kultūras, pilsētvides, publiskās mantas saglabāšanas argumenti);

• valsts, pašvaldību un citu institūciju izdotus dokumentus un materiālus, kas ir publiski pieejami vai iegūti oficiālā saziņā (iesniegumu, pieprasījumu un atbilžu apritē) un ir nozīmīgi sabiedrības interesēm; publicējot, nodrošinām pārbaudāmību (avots, datums, numurs) un ievērojam normatīvos ierobežojumus, tostarp ierobežotas pieejamības un personas datu aizsardzības prasības.

  Ja dokuments nav publiski pieejams plašsaziņas līdzekļos vai publiskos portālos, mēs publicējam to tikai tādā apjomā un formā, kas nepieciešama sabiedrības interesēm un pārbaudāmībai (piem., anonimizēts dokuments vai saturisks kopsavilkums).

4. Kā mēs nošķiram: fakts, viedoklis, jautājums, šaubas

Lai komunikācija būtu godprātīga un tiesiski droša, konsekventi nošķiram:

1.      Fakts – pārbaudāms dokuments, ieraksts vai publisks avots (“ir saņemta atbilde…”, “lēmumā norādīts…”, “protokolā minēts…”).

2.      Viedoklis / vērtējums – mūsu secinājums, kas balstās faktos (“mūsu ieskatā tas rada risku…”, “mūsuprāt līdzdalība nav bijusi pietiekami nodrošināta…”).

3.      Jautājums – korekts lūgums pēc skaidrojuma (“kā tika izvērtēta alternatīva…?”, “kur publiski pārbaudāms…?”).

4.      Šaubas / aizdomu līmenis – piesardzīgs formulējums, kas balstās faktu kopainā (“pastāv pamatotas šaubas…”, “pieejamā informācija rada jautājumus par procesuālu atbilstību…”), vienmēr pievienojot principu: galīgo vērtējumu sniedz kompetentās institūcijas.

5. Ko publicējot ievērojam, lai saziņa būtu tiesiska un cieņpilna

Mūsu standarts ir:

• publicēt samērīgi (tik, cik vajadzīgs sabiedrības interesēm un pārbaudāmībai);

• balstīties dokumentos un pārbaudāmā informācijā;

• saglabāt cieņpilnu valodu, fokusējoties uz rīcību, procesu un lēmumu kvalitāti;

• ievērojam nevainīguma prezumpcijas, atstājot juridisko kvalifikāciju institūcijām, vienlaikus turpinām tiesiski aizstāvēt sabiedrības intereses, nodrošinot sabiedrībai skaidru faktu ainu.

6. Personas dati un privātums: ko mēs aizsedzam (anonimizējam)

Publicējot dokumentus, parasti aizsedzam:

• personas kodus, dzīvesvietu adreses, tālruņus, privātos e-pastus;

• parakstus, bankas kontus, sensitīvus datus;

• nepilngadīgo datus un jebkādu informāciju, kas var radīt risku bērna drošībai.

Sabiedrības interešu ietvarā parasti atstājam redzamu:

• publisku amatpersonu vārdu, uzvārdu un amatu, ja tas tieši saistīts ar lēmumiem un publiskās mantas pārvaldību;

• juridisku personu (iestāžu, uzņēmumu) nosaukumus un publiski pieejamus reģistrācijas datus.

Šis līdzsvars balstās vārda brīvības principos un datu aizsardzības samērīgumā. (fra.europa.eu)

7. “Sarkanā zona”: ko mēs publiski izvairāmies pasniegt kā faktu

Lai sargātu tiesiskumu un cieņu, publiskajā telpā:

• izvairāmies pasniegt kā faktu apgalvojumus par personas vainu vai noziedzīgu nodomu, ja galīgais vērtējums ir institūciju kompetencē;

• izvairāmies lietot pazemojošas birkas un personību noniecinošus apzīmējumus;

• izvairāmies balstīt publikācijas baumās vai nepārbaudāmos “nopludinātos” materiālos.

Mūsu kodols: fakti + pārbaudāmība + samērīgums + cieņa.

8. Labojumi, atsaukumi, tiesības uz atbildi

Ja kāds pamato, ka publicētajā materiālā ir:

• faktiska kļūda,

• pārmērīgi atklāti personas dati,

• konteksta trūkums,

mēs izvērtējam ziņojumu un, ja nepieciešams, veicam labojumu, papildinām ar kontekstu, aizsedzam datus vai pievienojam otras puses skaidrojumu.

Kontakti labojumiem, iebildēm, komentāriem utt.

9. Juridiska atruna

Šī sadaļa ir sagatavota informatīvi, lai sabiedrībai būtu saprotams mūsu publiskās informēšanas ietvars. Tā nav individuāla juridiskā konsultācija. Konkrētu jautājumu galīgo juridisko kvalifikāciju un atbildību īsteno kompetentās institūcijas.

10. Redakcionālais “luksofors” (īsi un praktiski)

Zaļā zona (droši):

• mūsu un iesniedzēju mums uzticētās vēstules/iesniegumi + pielikumi (ar aizsegtiem personas datiem);

• iestāžu atbildes (pilns teksts vai korekts kopsavilkums) + metadati;

• laika līnija, dokumentu saraksts, saziņas fakti;

• frāzes: “no dokumentiem izriet”, “pastāv jautājumi”, “rada pamatotas šaubas”, “lūdzam izvērtēt”, “galīgo vērtējumu sniedz tiesa”.

• valsts, pašvaldību un citu institūciju izdoti dokumenti un materiāli, kas ir publiski pieejami vai iegūti oficiālā saziņā (iesniegumu, pieprasījumu un atbilžu apritē) un ir nozīmīgi sabiedrības interesēm; publicējot, norādām pārbaudāmības metadatus (avots, datums, numurs) un ievērojam ierobežotas pieejamības un personas datu aizsardzības prasības; ja dokuments nav plaši publiski atrodams (piem., plašsaziņas līdzekļos vai publiskos portālos), publicējam tikai sabiedrības interesēm nepieciešamajā apjomā un formā (piem., anonimizēts dokuments, fragments/izvilkums vai saturisks kopsavilkums).

Dzeltenā zona (publicējam ar īpašu disciplīnu):

• publisku amatpersonu rīcības kritika ar atsaucēm un mierīgu valodu;

• šaubu formulēšana, piesaistot dokumentu kopainai un atstājot vērtējumu institūcijām;

• trešo pušu materiāli: tikai publiski pieejami vai ar skaidru atļauju, vienmēr norādot avotu.

Sarkanā zona (nepublicējam kā faktu):

• apgalvojumi “vainīgs / zog / krāpj” faktu formā;

• privātu personu dati, ģimeņu detaļas, sensitīva informācija;

• emocionāli “spriedumi”, kas pazemo personu, nevis analizē procesu un lēmumu kvalitāti.

Jaunākās izmaiņas: 21.12.25