Būvprojekta daļa: TEHNISKĀS APSEKOŠANAS ATZINUMS

Apsekojuma izpildītājs: Būvinženieris Deniss Mišeņins LBS sertifikāts Nr. 20-6482

UZDEVUMA TEMATS
Veikt tehnisko apsekošanu un tehniskās apsekošanas atzinuma sastādīšanu kultūras namam (ēkas adrese: Brīvības ielā 16, Saldus), konstatējot kinoteātra jumta būvkonstrukciju tehnisko stāvokli un rekomendējot nepieciešamu pasākumu veikšanu būvkonstrukciju nostiprināšanai vai saglabāšanai, ka arī normālas un drošas turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai. Sniegt rekomendācijas par paredzamiem pasākumiem, iekļaujamiem ēkas rekonstrukcijas tehniskā būvprojektā.

2012. gadā Saldus novada pašvaldība pasūtīja sertificētam būvinženierim Denisam Mišeņinam (SIA “BELSS”) tehnisko apsekojumu Saldus Kultūras namam Brīvības ielā 16. Uzdevums bija izvērtēt galvenokārt kinozāles jumta konstrukciju tehnisko stāvokli un sniegt rekomendācijas rekonstrukcijai – kā šīs konstrukcijas nostiprināt vai nomainīt, lai ēku varētu droši turpināt ekspluatēt.

1. Ēkas vispārējais stāvoklis

• Kultūras nams klasificēts kā plašizklaides pasākumu ēka (tips 1261), ar diviem virszemes stāviem un vienu pazemes stāvu, kopējo platību ~2300 m² un būvtilpumu 12 102 m³. Ēka nodota ekspluatācijā 1970. gadā.

• Būve projektēta un izmantota kā kultūras centrs; plānojums “visumā atbilst LBN prasībām”.

• Zemesgabala atļautā izmantošana un faktiskā izmantošana pilnībā atbilst teritorijas plānojumam – tas ir likumīgs kultūras funkcijas objekts savā vietā.

Tas nozīmē: apsekojums nepasludina ēku par “avārijas” vai “neizmantojamu”; tas apstiprina, ka tā ir kultūras funkcijai piemērota ēka ar rekonstruējamu tehnisko nolietojumu.

2. Kas tieši ir nolietots?

Apsekojums koncentrējas uz vienu mezglu – kinozāles jumta konstrukcijām (kopnes, jumta plātnes, griestu tērauda sijas un koka klājs).

• Dzelzsbetona kopnes

  • Augstums ~1,66 m, laidums 14,4 m.

  • Stāvoklis vērtēts kā apmierinošs – deformācijas nav redzamas, bojājumi galvenokārt aizsargslānī (betona virskārtā). Nolietojums ~40 %.

• Jumta pārseguma plātnes

  • Konstatēti sala radīti virskārtas bojājumi un armatūras rūsēšana; nolietojums ~50 % (daļēji apmierinošs/robežojas ar neapmierinošu).

• Griestu tērauda sijas un koka dēlīšu klājs

  • Rūsējošas sijas un mitruma bojāts koka klājs – šī daļa atzīta par neapmierinošu un prasa nomaiņu.

Svarīgi: izmantotā metodika nosaka, ka 21–40 % nolietojums ir “daļēji apmierinošs”, virs 40 % – “neapmierinošs”. Līdz ar to kinozāles nesošās kopnes ir daļēji apmierinošā, saglabājamā stāvoklī; galvenās problēmas saistītas ar jumta pārseguma plātnēm, tērauda sijām un apdari, nevis ar ēkas pamatiem vai nesošajām sienām.

3. Inženiera secinājumi un ieteikumi

Kopsavilkumā būvinženieris norāda:

• Kinozāles jumta konstrukcijas kopumā ir “tikai daļēji apmierinošā stāvoklī”.

• Dzelzsbetona kopņu nolietojums – 40 %, jumta plātņu un tērauda siju nolietojums – 50 %.

Rekomendācijas rekonstrukcijai:

• demontēt jumta pārseguma plātnes un griestu tērauda sijas;

• izvērtēt ekonomisko lietderību – vai atstāt esošās dzelzsbetona kopnes (kuras ir apmierinošā stāvoklī) vai nomainīt arī tās;

• kopumā ieteikts izbūvēt jaunas jumta konstrukcijas virs kinozāles, kas atbilst mūsdienu būvnormatīviem.

Tiešs citāts ar būtisku nozīmi: “Nesošas kopnes atrodas apmierinošā stāvoklī un principiāla mainīšana nav nepieciešama…”

Tātad pat pie 40 % nolietojuma speciālists uzskata, ka karkass ir saglabājams – jautājums ir tikai par to, vai ekonomiski izdevīgāk ir atstāt vai nomainīt.

4. Ko tas nozīmē praksē?

1. Ēka nav “bīstams grausts”
   Apsekojums apraksta rekonstruējamu, daļēji nolietotu kinozāles jumtu, nevis pilnībā sabrukušas vai avārijas stāvoklī esošas nesošās konstrukcijas. Pamati, nesās sienas un pārējā ēka šajā atzinumā nemaz netiek definēti kā problēma – līdz ar to nav tehniska pamata ēku pilnībā norakstīt.
   
   

2. Galvenā problēma – jumts virs kinozāles
   Tas pilnībā sakrīt ar mūsu publiski skaidroto: galvenais darbs ir jumta daļas pārbūve (jumta plātnes, tērauda sijas, siltināšana), ko var izdarīt gan vienā etapā, gan pa posmiem – līdzīgi kā to izdarīja Brocēnu kultūras namā.
   
   

3. Apsekojums pasūtīts rekonstrukcijai, nevis nojaukšanai
   Dokumenta nosaukums jau pats par sevi ir “Tehniskā projekta izstrāde kultūras nama rekonstrukcijai un garāžas nojaukšanai” – tātad pašvaldība 2012. gadā gatavojās ēku atjaunot, nevis nolīdzināt ar zemi.

5. Kā šis apsekojums palīdz mūsu argumentam tiesā un sabiedrībā?

• Satversmes 105. pants un Pašvaldību likuma 73. pants nosaka, ka publiskā manta jāizmanto sabiedrības interesēs un to nedrīkst iznīcināt bez saprātīga izvērtējuma. Šis tehniskais atzinums parāda, ka Saldus Kultūras nams ir rekonstruējams un tā nesošās konstrukcijas ir saglabājamas – tātad nojaukšana nav “tehniski neizbēgama”, bet gan politiski un administratīvi izvēlēts scenārijs.

• Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants runā par labas pārvaldības, caurspīdīguma un sabiedrības interešu ievērošanu. Ja pašvaldība ignorē pašu pasūtītu apsekojumu un izvēlas iznīcināt rekonstruējamu ēku, kuras atjaunošanas izmaksas ir mazākas par pilnīgas jaunbūves cenu, tas rada jautājumu par publiskās mantas saimniecisku izmantošanu.

• No iedzīvotāju un nodokļu maksātāju viedokļa šis dokuments ir pamata pierādījums tam, ka vizuāli noplucis kultūras nams var tikt atjaunots – un ka nojaukšana nozīmētu atteikšanos no daudzu miljonu vērtas publiskās mantas.

Apskati šeit Saldus Kultūras nama iespējamos atjaunošanas posmus un izmaksas

Palīdzi saglabāt sabiedrības kopīgo publisko mantu – Saldus Kultūras namu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Ar Saldus Kultūras nama jautājumu iepazīsties sīkāk šeit.

Lūdzu aizpildi šo google pieteikuma formu un pievienojies aktīvistu grupai, kuri iestājas par Par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību.

Saldus iedzīvotāju aktīvistu grupas vārdā, šai lapā ziņas apkopo Jānis Ozoliņš