Labdien!

Atnākot pavasarim mostas ne tikai daba, bet arī cilvēki un pilsētas. Laiks jaunām diskusijām un sadarbībai.

Rakstam Jums saistībā ar seno Ugunsdzēsēju depo torni Skrundas ielā 28.

Atbilstoši mums pieejamajai informācijai, Saldus pilsētas Dome un Iekšlietu ministrija vienojušās par sekojošu kompromisu: pilsēta saglabā seno Ugunsdzēsēju depo ēku ar torni iekonservēšanai, apmaiņā piešķirot vietu, kur atrodas bijušais Kultūras nams.

            Pirmajā brīdī jautājuma atrisinājumu varētu novērtēt kā viennozīmīgi pozitīvu: unikālais pilsētas kvartāls ar daudzveidīgo vēsturisko apbūvi tiek nosargāts un saudzēts, kamēr jau brūkošā Kultūras nama vietā par ES piešķirto projekta naudu tiks uzbūvēts jauns ēku komplekss ar daudzfunkcionālu nozīmi, kas apvienos zem viena jumta veselas četras institūcijas: Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Šim kompleksam jau dots vienots apzīmējums — Katastrofu centrs.

             Taču iedziļinoties gaidāmajās pilsētvides pārmaiņās, ko nenovēršami izraisīs jaunajam projektam piešķirtā atrašanās vieta, soli pa solim pieņemtais lēmums zaudē lielu daļu no savas  pievilcības.

              Novērtējot visu četru institūciju patreizējo atrašanās vietu pilsētas plānojumā, kaut vai tīri no funkcionāli stratēģiskā viedokļa, tās atbilstība ir tuvu ideālam. Sevišķi tas attiecināms uz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkni Saldū un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Saldus nodaļu. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas patlaban darbojas Saldus Medicīnas centra paspārnē, noteikti var lepoties ar savu demokrātisko pieejamību, atrodoties pilsētas autoostas un taksometru stāvvietu tuvumā. Pārvietojot šīs institūcijas uz netālo pilsētas nomali, mazinātos pieejamības iespējas un pilsētas iekšējās aprites komforta līmenis.

                 Neviena no jaunajā projektā iekļautajām institūcijām nesūdzas par patreizējo telpu neatbilstību savu profesionālo mērķu īstenošanai. Gluži otrādi — no neoficiāliem avotiem zināms, ka cilvēki daudz vairāk priecātos par darba algu palielinājumu nekā pārcelšanos uz jaunām telpām.

              Pašreiz nav konkrētas informācijas par to, kas notiks ar ēkām, kad uz jaunajām telpām pārvietosies to ilggadējie iemītnieki: Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Ja šo ēku noslogojumam jau patreizējā situācijā nav izstrādāts jauns attīstības plāns, tad paļauties uz varbūtēju risinājumu tuvākajā nākotnē būtu diezgan riskanti. Jau tagad pilsētas centrā un tā tuvumā esošajos kvartālos atrodas 25 pamestas, neizmantotas ēkas, kas par spīti savam arhitektoniski estētiskajam un kultūrvēsturiskajam raksturam visticamāk lemtas lēnai bojā ejai. Būtu nepiedodami, ja šim tukšo, nereti izdemolēto māju daudzumam piebiedrotos arī augstāk pieminētās ēkas, kas būtībā joprojām ir teicamā lietošanas kārtībā, ja neskaita novēlotu kosmētisko remontu nepiešķirto finansiālo līdzekļu dēļ.

               Atkārtoti aktualizējas jautājums par Saldus pilsētas arhitektonisko vērtību saglabāšanu. Domai par senā Ugunsdzēsēju depo iekonservēšanu vai rekonstrukciju (ēka uzcelta 1911.g., papildināta ar piebūvi 1937.g.) vajadzētu būt ne vien pašsaprotamai, bet arī zināmā mērā arhitektoniski ambiciozai. Būtu jāuzdrošinās radīt kvalitatīvu nākotnes vīziju, kas atspoguļotu līdzsvaru starp vēsturiskajām pilsētapbūves vērtībām un mūsdienu arhitektūras svaigākajām tendencēm. Pašreiz rodas iespaids, ka vecais depo tiek izmantots kā ķīlnieks, un pašvaldība ir spiesta upurēt citu Saldus kultūras dzīvei nozīmīgu celtni, lai atgūtu tiesības saglabāt pilsētas vēsturi.

              Kopumā ideja par bijušā Kultūras nama nojaukšanu izklausās gan vienkārša, gan finansiāli izdevīga. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šī brūkošā ēka (arhitekti Dzintars Driba (1928 — 1993) un Ivars Bumbieris (1932 — 2020), atklāta 1967. gadā), kas daudziem jau sen apnikusi un šķietami zaudējusi savu aktualitāti, vēl pirms nepilniem divdesmit gadiem lieliski pildīja savas funkcijas, kalpojot gan lokāla rakstura, gan lielākiem strappilsētu kultūras projektiem. Kopš nams pilnībā slēgts, pagājuši tikai astoņi gadi. Ja šī vieta tuvākajā nākotnē tiek atdota Iekšlietu ministrijai, tad kultūras namam jāmeklē cita, cerams — līdzvērtīga. Vai ir ideja — kur? No pilsētvides estētiskā viedokļa raugoties, pakalne, uz kuras atrodas bijušais kultūras nams, ir viena no visskaistākajām ainavām Saldū. Tāpēc tā izvirza arī diezgan augstas estētiskās prasības topošajam arhitektūras siluetam. Vai jaunā sērijtipa Katastrofu centra celtne atbildīs šāda līmeņa prasībām? Varbūt gan formas, gan funkciju nesošajā līmenī daudz skaistāk šajā ainavā iekļautos jauns kultūras nams?

               Noslēdzot augstāk minēto problēmu uzskaitījumu, jāsecina, ka konkrētajā situācijā jaunais Katastrofu centrs Saldū ne tikai nav aktuāls, bet varētu izrādīties pilsētvidei un sabiedrības iekšējai apritei postošs. Atbilstoši profesionāli izvērtētajam viedoklim, vienīgais iespējamais variants būtu atteikties no projekta piedāvājuma, pasakot skaidru un noteiktu nē. Taču vienlaicīgi pieļaujam varbūtību, ka sabiedrībai pašreiz nav pieejama visa informācija, kas saistīta ar konkrēto jaunceltni.

              Tāpēc, pirms pieņemt galējo lēmumu, vēlamies vēlreiz atkārtoti aicināt Domi uz publisku sabiedrības diskusiju, pieaicinot tos pilsētas iedzīvotājus, kam interesē kultūras dzīve Saldū un, kas gatavi līdzdarboties tās turpmākajā attīstībā: arhitektus, skolotājus, māksliniekus, mūziķus, mediķus, uzņēmējus un citus interesentus, detalizēti informējot par gaidāmajām pārmaiņām pilsētā.

Plānotās diskusijas mērķis – dalīties ar informāciju un uzklausīt viedokli pievēršoties sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ir izdevies veikt atbilstošus pasākumus, lai uzsāktu neatliekamos remontdarbus Ugunsdzēsēju depo torņa brūkošās konstrukcijas nostiprināšanā? Kopš mūsu sarunas 2022. gada oktobrī pagājis jau pusgads: torņa stāvoklis ar katru dienu pasliktinās. Kādas ir pašvaldības iespējas pārņemt depo torni?

2.  Vai ir pieņemts lēmums nojaukt veco Kultūras namu arī tad, ja Katastrofu centrs Saldū netiks būvēts? Ja jā, vai būtu iespējams iepazīties ar nojaukšanas plānu un izmaksām?

3.  Vai šobrīd pastāv jauns, pašvaldībā apstiprināts Kultūras nama projekts? Kādas ir šī projekta celtniecības gaidāmās izmaksas? Kurā vietā to nolemts būvēt? Varbūt pastāv iespēja šo projektu salīdzināt ar citiem, nesenā pagātnē izstrādātajiem projektiem? (Cik zināms, tādi ir vairāki.)

Pateicamies par Jūsu atbildi jau iepriekš un ceram un konkrētu sadarbību jau tuvākā mēneša laikā.

Ar cieņu

Saldus pilsētas domubiedru grupa:

(anonimizēts)

Kontaktinformācijai: (anonimizēts)

___
Lūdzu pievievienojies aktīvistu grupai, kuri iestājas par Par Cieņpilnu, Caurspīdīgu un Patiesi Iekļaujošu Sabiedrību, aizpildot šo pieteikuma formu, kā arī iepazīsties plašāk ar Saldus Kultūras nama jautājumu.

Saldus iedzīvotāju aktīvistu grupas vārdā, šai lapā ziņas apkopo Jānis Ozoliņš